Mācību cikls KOMUNIKĀCIJA

Mācību cikls “Efektīva sadarbība un komunikācija” palīdzēs izglītības iestāžu darbiniekiem attīstīt efektīvu un cieņpilnu komunikāciju – gan ikdienas sadarbībā ar kolēģiem, gan darbā ar skolēniem un skolēnu vecākiem. Dalībnieki apgūst praktiskas metodes sarunu vadīšanai, konfliktu risināšanai un emocionālās pašvadības stiprināšanai, lai sarežģītas situācijas pārvērstu konstruktīvā sadarbībā. Tādējādi izglītības iestādēs tiks labāk koordinēta informācijas aprite, veidosies spēcīgāka sadarbības kultūra skolās un profesionāli noturīgāki darbinieki.

Mērķauditorija: pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestāžu darbinieki
Optimālais dalībnieku skaits:
20 dalībnieki grupā
Apliecība:
36 akadēmisko stundu vērtībā

 

Mācību cikls sastāv no 4 semināriem dažādām mērķauditorijām un supervīziju cikla katrai no tām:

1. seminārs – “Komandu sapulces” (4 akad. h) izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un metodisko apvienību vadītājiem, lai uzlabotu informācijas apriti un sadarbību ar pedagogiem.
Apskatāmie jautājumi:
– Sapulces kā informācijas apmaiņas un savstarpējās sadarbības veicināšanas rīks.
– Psiholoģiskās drošības nozīme gatavībai iesaistīties kopējā darbā.
– Sapulču plānošana un gatavošanās sapulcēm, dažādas sapulču formas dažādiem mērķiem.
– Sapulces vadītāja līderība – darbs ar pretestībām, darbs ar sevi.
Dalībnieku ieguvumi:
– Izglītības iestāžu un metodisko apvienību vadītāji zina, kā veidot drošu vidi sapulcēs, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un darbinieku iesaisti.
– Izglītības iestāžu un metodisko apvienību vadītāji zina, kā plānot un vadīt sapulces, lai tās efektīvāk vestu uz mērķi un nodrošinātu efektīvāku komunikāciju.
– Izglītības ieztāžu un metodisko apvienību vadītāji zina, kā vadīt sevi un citus izaicinošās situācijās.

2. seminārs – “Sadarbība ar vecākiem” (4 akad. h) klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu pedagogiem, lai uzlabotu sadarbību un komunikāciju ar skolēnu vecākiem.
Apskatāmie jautājumi:
– Komunikācija ar vecākiem – no cīņas uz sadarbību. Kā atšifrēt vecāku vajadzības.
– Iespējamie konfliktu cēloņi, konfliktu risināšanas stratēģijas. Komunikācija grūtās sarunās – gatavošanās sarunai, sarunas vadīšana. Klausīšanās nozīme.
– Veselīgas robežas komunikācijā.
Dalībnieku ieguvumi:
– Pedagogi pārzina pozitīvas saskarsmes veidošanas pamatnostādnes.
– Pedagogi zina, kā veidot uz sadarbību vērstas attiecības ar vecākiem, lai kopīgi darītu labāko katra skolēna labā.
– Pedagogi apzinās savas robežas un to lomu izdegšanas risku mazināšanā.

3. seminārs – “Emociju vadība saziņā” (4 akad. h) izglītības iestāžu darbiniekiem, lai pilnveidotu pašvadības prasmes un tādējādi uzlabotu savstarpējo komunikāciju, komunikāciju ar skolēniem un viņu vecākiem.
Apskatāmie jautājumi:
– Biežākās domāšanas kļūdas un automātisko domu pārbaudīšana.
– Emociju atpazīšana un vadīšana. Emocijas kā informācija par vajadzībām.
– M. Rozenberga “nevardarbīgās komunikācijas” soļi, to pielietošana.
Dalībnieku ieguvumi:
– Izglītības iestāžu darbinieki izprot, kā domas ietekmē emocijas un attiecīgi dažādas komunikācijas situācijas.
– Izglītības iestāžu darbinieki zina, kā pārvaldīt izaicinošas komunikācijas situācijas, neļaujot tām eskalēt un tādējādi saudzējot savus emocionālos resursus.

4. seminārs – “Atvērtas komunikācijas treniņš pedagogiem” (4 akad. h) mācību priekšmetu pedagogiem, lai attīstītu un uzlabotu tādas pedagogu starpnozaru prasmes (soft skills), kā komunikācijas prasmes; spontanitāte un pielāgošanās spēja; aktīva klausīšanās un sadarbība; empātija un emocionālā inteliģence; radošums un problēmu risināšana ; pašregulācija un stresa pārvaldība; pārliecība par sevi un spēja rezultatīvi uzstāties auditorijas priekšā.
Apskatāmie jautājumi:
– Aktiermeistarības vingrinājumi, trenējoties kustēties un runāt publiski, atbrīvoties, pārvarēt bailes, sasaistītību.
– Improvizācijas teātra vingrinājumi, attīstot uzmanību, mācoties sadarboties, akceptēt un pieņemt partnera izvēles.
– Iegūto komunikācijas prasmju pielietošana izglītības procesā.
Dalībnieku ieguvumi:
– Pedagogi pilnveido saziņas un komunikācijas prasmes.
– Pedagogi prot pielietot pašregulācijas tehniskas stresa situācijās.
– Pedagogi veido empātiskāku un pārliecinošāku komunikāciju ar skolēniem, skolēnu vecākiem, kolēģiem.

5. Supervīzju cikls (24 akad. h.) ar mērķi sniegt dalībniekiem iespēju regulāri trenēt jaunapgūtās pieejas un prasmes, kā arī risināt rēalas ikdienas komunikācijas situācijas. Supervīzijās tiks izmantota viena no pieaugušo izglītības pieejām – Kolba modelis – dalībnieki, pārrunājot izaicinošas komunikācijas situācijas, varēs reflektēt par piedzīvoto, konceptualizēt to un pārnest secinājumus un pielāgotās rīcības startēģijas uz jaunām situācijām. Reālu situāciju risināšanai izmantosim arī kovīzijas metodi. To noslēdzošajā cikla supervīzijā mācīsim dalībniekiem kā rīku, lai dalībnieki iesākto profesionālo pilnveides darbu varētu patstāvīgi turpināt nākamajā mācību gadā.

Dalībnieku ieguvumi: supervīzija sekmē dalībnieku izpratni par sarežģītām profesionālām situācijām, palīdz rast tām risinājumus, veicina prasmi pieņemt dažādību un atšķirīgus viedokļus, uzlabo refleksijas, klausīšanās un komunikācijas prasmes, stiprina emocionālo noturību, palīdz izdegšanas prevencijai.

6 supervīziju cikls vienai grupai (līdz 10 dalībniekiem grupā) reizi mēnesī. Ieteicams organizēt vienu supervīzijas grupu pedagogiem, otru – vadības komandai un metodiķiem.

 

Lai uzzinātu vairāk, sazinieties ar mums!