Pozitīvā disciplinēšana pirmskolā

Semināra dienas ritms (var mainīties):

15.00 – 16.30 Lekcija, praktiskais darbs

16.30 – 16.45 Pārtraukums

16.45 – 18.00 Lekcija, praktiskais darbs

Vārdam “disciplinēšana” ir tāda skarba pieskaņa, prātā nāk sodīšana vai pat pēriens.

Būtībā “disciplinēšana” nozīmē jebkādu pieaugušā darbību ar mērķi izmanīt vai uzlabot nevēlamu bērna uzvedību. Nemitīgi aizrādījumi, pastāvīga balss pacelšana, sodu sistēma, draud vai izraidīšana neiekļaujas pozitīvās disciplinēšanas metožu sarakstā, tomēr vecāki un pedagogi bieži vien šos paņēmienus izmanto, jo rīkojas emociju un impulsivitātes vadīti, nevis apzināti izvēloties rīcību, kas varētu mainīt nevēlamo bērna uzvedību un pie viena ļaut viņam kaut ko iemācīties no konkrētās situācijas.

Pirmskolas skolotājiem nereti ir pārliecība, ka viņu galvenais uzdevums ir mācīt bērniem lasīt, rakstīt, rēķināt, un bieži vien daži bērni viņiem TRAUCĒ to darīt. Tad mācīšana tiek pārtraukta, jo jātiek galā ar bērnu apgrūtinošo uzvedību, un tad atkal var mācīt.

Tomēr mācīšanās ģimenē un bērnudārzā notiek nepārtraukti, pavisam ikdienišķās situācijās, kad bērni saķīvējas kādas mantas dēļ, kad kāds tiek aizvainots un cits par to nejūtas vainīgs, kad trača dēļ skolotājam nav iespējams turpināt nodarbību – šīs visas ir mācību situācijas, kurās bērnam ir brīnišķīga iespēja iemācīties kaut ko par dzīvi.

Pieaugušais ir tas, kurš šo nepārtraukto mācību procesu pārredz un vada. Pirmsskolā, gatavojoties skolas gaitām, bērnam jāiemācās būt un dzīvot grupā tā, lai labi būtu gan viņam, gan grupas biedriem. Šīs iemaņas nerodas pašas no sevis – ja skolotājs nevada grupu un neseko līdzi smalkajam attiecību tīklam, kas veidojas starp bērniem, bērni jau pirmsskolā iegūst apsmiešanas, izstumšanas, savstarpēju apvainojumu pieredzi – bez apzinātas grupas dinamikas vadības bērni grupā izdzīvo, kā māk.

Bieži vien situācijas, kas rodas grupā, un to risināšana ir daudz vērtīgāka mācībstunda visiem iesaistītajiem: kā saprast, ka bērni uzvedas neatbilstoši pedagoga gaidām, jo ir pārslodzē; kā palīdzēt bērnam izsērfot cauri lielām emocijām; kā tikt galā ar konfliktu bērnu starpā; kā izveidoties par grupu, kurā visi ir iekļauti; kā iemācīties savstarpēju cieņu?

Seminārs POZITĪVĀ DISCIPLINĒŠANA būtībā ir seminārs par sociāli emocionālo mācīšanos un radies no pārliecības, ka būt par skolotāju pirmskolā nozīmē pirmkārt kopā ar bērniem mācīties dzīvi.

Psihologs Daniels Sīgals problēmsituāciju un bērnu savstarpēju konfliktu risināšanā piedāvā pozitīvās disciplinēšanas algoritmu “1 – 2 – 3”.

Viena definīcija – Disciplinēšana ir mācīšanās.

Divi pamatprincipi:

1. Dot laiku bērnam (un sev) nomierināties;

2. Būt paredzamam, konsekventam un vienlaikus elastīgam – ņemt vērā bērna vecumu, temperamentu, konkrēto situāciju.

Trīs iznākumi:

1. Izpratne – bērns ir izpratis konkrēto situāciju un apjēdzis kaut ko jaunu;
2. Empātija – pieaug bērna spēja iejusties otra ādā;
3. Integrēšana – situācijas izpratne nākamreiz līdzīgā situācijā palīdzēs bērnam rīkoties pareizi.

Pozitīvā disciplinēšana pirmsskolā visbiežāk nozīmē – nevis ‘ko man iesākt ar šiem palaidņiem?”, bet kā man kā skolotājam disciplinēt sevi, lai es tiktu galā ar skolotāja grūto darbu? Kā man izdodas reaģēt nevis impulsīvi, bet apzināti? Kādas ir manas kā skolotāja lomas – kuras ir manas stiprās puses, bet pie kurām vēl jāpiestrādā? Kā man būt ar savām dusmām, bailēm, nedrošību vai gluži otrādi – ar gadiem izveidojušos akmenscieto un sastingušo pārliecību, ka neko jau nevar darīt, “tie bērni tādi ir”?

Skolotājs, kurš kopā ar bērniem mācās dzīvi, ir ziņkārīgs EKSPERIMENTĒTĀJS – katra atšķirīgā dzīves situācija prasa atšķirīgu pieeju, turklāt disciplinēšanas procesu lielā mērā ietekmē gan bērna, gan pedagoga unikālās personības un viņu savstarpējās attiecības jeb SAIKNE. Gatavo recepšu katrai situācijai nav, toties ir iespēja meklēt, mācīties, pārbaudīt praksē, pamanīt un svinēt mazos, tiešām mazos panākumus un – nekad nepadoties.

Tādēļ tapis šis seminārs. Lai Tev būtu laiks un iespēja sadzirdēt, analizēt un pārdomāt, ko Tu kā skolotājs vari darīt ar sevi, savām pārliecībām, savu attieksmi pret bērniem un darbu, lai palīdzētu bērniem (un sev) augt un kļūt par labāku cilvēku?