Gadskārtu tradīcijas bērnu kultūras izpratnes veicināšanai pirmsskolā – no Miķeļiem līdz Mārtiņiem

Semināru cikls sastāv no četrām daļām, katrai gadskārtai (rudens, ziema, pavasaris, vasara) sava daļa. Pirmā daļa būs veltīta rudens gadskārtu svētkiem. Pedagogiem palīdzēs labāk izprast kultūrizpratnes nozīmi pirmsskolas izglītībā, īpaši saistībā ar Latvijas gadskārtu tradīcijām. Kursa laikā dalībnieki paplašinās savu kultūras izpratni par gadalaikam atbilstošām ikdienas un svētku tradīcijām, mācīsies izvēlēties tradīciju saturu un tam atbilstošu metodiku, analizēs, kā tradīciju apguvi īstenot darbā ar dažāda vecumposma bērniem pirmsskolā, un kā novērtēt bērnu kultūrizpratnes attīstību. Programmā tiks piedāvātas teorētiski pamatotas un praksē pārbaudītas idejas gadskārtu tradīciju iepazīšanai un piedzīvošanai pirmsskolas izglītībā, respektējot gadalaiku, bērnu pieredzi un sadarbību ar ģimenēm un sabiedrību.

1. daļa – Vēlais rudens

Šajā gadskārtu svētku tradīciju kursā “Gadskārtu svētku tradīcijas pirmsskolā. No Miķeļiem līdz Mārtiņiem” iepazīsim vēlam rudenim raksturīgās ieražas un to izmantošanas iespējas bērnu kultūras izpratnes veicināšanā pirmsskolā.

Ko iegūsi seminārā

Seminārā apskatīsim vakarēšanas tradīcijas un idejas, kā jēgpilni un radoši piepildīt garos rudens vakarus kopā ar bērniem. Aplūkosim veļu laika tradīcijas Latvijā, pievēršot uzmanību senču pieminēšanai un iespējām bērniem saprotamā un vecumam atbilstošā veidā veidot izpratni par paaudžu pēctecību, atmiņu un cieņu pret iepriekšējām paaudzēm. Iepazīsim rudens maskošanās tradīcijas, konkrētāk, vecīšu tradīciju, masku veidošanas principus un praktiskas iespējas šo kultūras mantojumu piedzīvot kopā ar bērniem. Diskutēsim, kā gadskārtu tradīcijas integrēt mūsdienu pirmsskolas mācību procesā. Gadskārtu svētku tradīcijas ļauj pievērst uzmanību dabas ritējumam, ikdienā veicamajiem darbiem un ar tiem saistītajiem svētkiem un to nozīmei, vienlaikus piedāvājot daudzveidīgas iespējas bērnu valodas, pasaules izziņas, matemātisko priekšstatu, kustību prasmju un radošuma attīstīšanai. Tradīcijas kļūst par tiltu starp pagātni un tagadni, ļaujot bērniem caur dziesmām, rotaļām, dabas vērojumiem un kopīgiem svētkiem piedzīvot savu kultūras mantojumu un veidot piederības sajūtu Latvijai.

Seminārā kopā meklēsim, kā folkloru un gadskārtu tradīcijas sasaistīt ar pirmsskolas izglītības programmas mērķiem un caurviju prasmēm.
Dalībnieki:

• apgūs konkrētas metodes, kā rudens gadskārtu tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi,

• izzinās vēlā rudens cikla tradīcijas un to pedagoģisko nozīmi pirmsskolas darbā;

• mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus, lai attīstītu valodas, ritma, kustību un sociālās prasmes;

• redzēs, kā folklora var palīdzēt apgūt dabaszinātņu un sociālās jomas saturu — runājot par darba ritmu, palīdzēšanu, līdzdalību, pārmaiņām dabā un cilvēku savstarpējo saikni;

• iepazīs vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un idejas sadarbībai ar ģimenēm.

Seminārā lektores vadībā iepazīsim dziesmas, rotaļas un rituālus, izmēģināsim idejas tematiskajām nedēļām un kopā meklēsim, kā radīt bērniem jēgpilnu un bērnu attīstību veicinošu ziemas cikla pieredzi.

Lektore:
Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore. Ilggadīgi pēta bērnu kultūras kompetences un kultūrizpratnes veidošanos, aktīvi darbojas folkloras kustībā kopš 1988. gada. Lektore spēj akadēmiskas zināšanas pārvērst praktiski pielietojamās idejās, kas iedvesmo pedagogus un bagātina viņu ikdienas darbu ar bērniem.