1. daļa – Vēlais rudens

Šajā gadskārtu svētku tradīciju kursā “Gadskārtu svētku tradīcijas pirmsskolā. No Miķeļiem līdz Mārtiņiem” iepazīsim vēlam rudenim raksturīgās ieražas un to izmantošanas iespējas bērnu kultūras izpratnes veicināšanā pirmsskolā.

Ko iegūsi seminārā

Seminārā apskatīsim vakarēšanas tradīcijas un idejas, kā jēgpilni un radoši piepildīt garos rudens vakarus kopā ar bērniem. Aplūkosim veļu laika tradīcijas Latvijā, pievēršot uzmanību senču pieminēšanai un iespējām bērniem saprotamā un vecumam atbilstošā veidā veidot izpratni par paaudžu pēctecību, atmiņu un cieņu pret iepriekšējām paaudzēm. Iepazīsim rudens maskošanās tradīcijas, konkrētāk, vecīšu tradīciju, masku veidošanas principus un praktiskas iespējas šo kultūras mantojumu piedzīvot kopā ar bērniem. Diskutēsim, kā gadskārtu tradīcijas integrēt mūsdienu pirmsskolas mācību procesā. Gadskārtu svētku tradīcijas ļauj pievērst uzmanību dabas ritējumam, ikdienā veicamajiem darbiem un ar tiem saistītajiem svētkiem un to nozīmei, vienlaikus piedāvājot daudzveidīgas iespējas bērnu valodas, pasaules izziņas, matemātisko priekšstatu, kustību prasmju un radošuma attīstīšanai. Tradīcijas kļūst par tiltu starp pagātni un tagadni, ļaujot bērniem caur dziesmām, rotaļām, dabas vērojumiem un kopīgiem svētkiem piedzīvot savu kultūras mantojumu un veidot piederības sajūtu Latvijai.

Seminārā kopā meklēsim, kā folkloru un gadskārtu tradīcijas sasaistīt ar pirmsskolas izglītības programmas mērķiem un caurviju prasmēm.
Dalībnieki:

• apgūs konkrētas metodes, kā rudens gadskārtu tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi,

• izzinās vēlā rudens cikla tradīcijas un to pedagoģisko nozīmi pirmsskolas darbā;

• mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus, lai attīstītu valodas, ritma, kustību un sociālās prasmes;

• redzēs, kā folklora var palīdzēt apgūt dabaszinātņu un sociālās jomas saturu — runājot par darba ritmu, palīdzēšanu, līdzdalību, pārmaiņām dabā un cilvēku savstarpējo saikni;

• iepazīs vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un idejas sadarbībai ar ģimenēm.

Seminārā lektores vadībā iepazīsim dziesmas, rotaļas un rituālus, izmēģināsim idejas tematiskajām nedēļām un kopā meklēsim, kā radīt bērniem jēgpilnu un bērnu attīstību veicinošu ziemas cikla pieredzi.

Lektore:
Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore. Ilggadīgi pēta bērnu kultūras kompetences un kultūrizpratnes veidošanos, aktīvi darbojas folkloras kustībā kopš 1988. gada. Lektore spēj akadēmiskas zināšanas pārvērst praktiski pielietojamās idejās, kas iedvesmo pedagogus un bagātina viņu ikdienas darbu ar bērniem.

The post Gadskārtu tradīcijas bērnu kultūras izpratnes veicināšanai pirmsskolā – no Miķeļiem līdz Mārtiņiem appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Projektu metode ir īpaši piemērota šādu mērķu sasniegšanai. Tā bērnam sniedz iespēju mācīties iedziļinoties un darot, plānojot un īstenojot projektus par nozīmīgām tēmām – sākot no pašu bērnu izdomāta festivāla līdz kosmosa kuģa vai senās civilizācijas modeļa radīšanai. Šajā procesā bērni ne tikai apgūst zināšanas visās mācību jomās, bet arī iemācās uzdot jautājumus, meklēt atbildes, sadarboties, pieņemt lēmumus un izvērtēt rezultātu.

Seminārā uzzināsiet:

• Kā projektu metode palīdz sasniegt programmas mērķus.Pedagogi iepazīs, kā projektā integrēt valodu, matemātiku, dabaszinātnes, tehnoloģijas, mākslu un kustību aktivitātes, vienlaikus attīstot bērnu sociālās un emocionālās prasmes.
• Kā veidot caurviju prasmes praksē.Projekts ļauj bērnam kļūdīties un mēģināt vēlreiz, tādējādi veicinot kritisko domāšanu; darboties komandā un dalīt pienākumus – stiprinot sadarbības prasmes; izvirzīt mērķus un plānot – attīstot pašvadītu mācīšanos; radīt oriģinālus risinājumus – pilnveidojot jaunradi un uzņēmējspēju.
• Kā plānot projektu no idejas līdz rezultātam.Tiks piedāvāta praktiska pieeja – ideju ģenerēšana, bērnu iesaiste, sasniedzamo rezultātu formulēšana, projekta soļu īstenošana un gala rezultāta svinēšana.
• Kā iekļaut visus bērnus.Projektu metode nodrošina, ka ikviens bērns var atrast sev piemērotu lomu un ieguldījumu, tā veidojot drošu un atbalstošu vidi, kur „ikviens ir iekļauts, ikviens ir svarīgs”.

Pedagogiem šis seminārs sniegs iespēju ne tikai apgūt jaunas metodes, bet arī gūt iedvesmu, kā padarīt mācību procesu dinamiskāku, radošāku un bērniem nozīmīgāku, nenovirzoties no Vadlīnijās noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Seminārā piedāvātie piemēri palīdzēs saprast, kā projektu metodi var īstenot ikdienā, neveicot radikālas pārmaiņas, bet papildinot jau esošo darba plānojumu ar jēgpilniem projektiem.

Semināru vadīs Mg. paed. Irina Beļuna – pirmsskolas pedagoģe un metodiķe ar 22 gadu pieredzi. Viņa dalīsies ar praksē pārbaudītiem piemēriem un iedvesmos, kā radīt bērniem iespēju mācīties ar prieku un degsmi.

The post Mācību procesa plānošana kopā ar bērniem appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Šajā seminārā pedagogi iepazīs praktiskas klasvadības stratēģijas, kas palīdz veidot drošu, cieņpilnu un mācībām labvēlīgu vidi. Tiks aplūkoti gan preventīvi risinājumi – klases noteikumu veidošana, rituāli, procedūras un motivējošas pieejas –, gan reaktīvas metodes, kas palīdz konstruktīvi risināt izaicinošas situācijas.

Semināra laikā dalībnieki analizēs skolēnu uzvedības mērķus, mācīsies atpazīt uzvedības cēloņus un izvēlēties situācijai atbilstošākās rīcības stratēģijas. Seminārs balstīts reālu situāciju analīzē, pieredzes apmaiņā un praksē pārbaudītos risinājumos, kurus iespējams izmantot jau nākamajā darba dienā.

Semināra noslēgumā dalībnieki:

• veidos pārdomātāku un sistemātiskāku pieeju klasvadībai;
• pratīs izmantot efektīvas preventīvās un reaktīvās klasvadības metodes;
• labāk izpratīs skolēnu uzvedības cēloņus un spēs izvēlēties atbilstošus risinājumus;
• pilnveidos vai izstrādās vismaz vienu klasvadības paņēmienu, ko uzreiz ieviest savā klasē;
• jutīsies drošāk, risinot ikdienas klasvadības izaicinājumus.

Semināru vadīs skolotāja un “Valmieras Jauno pedagogu skolas” vadītāja Sintija Kristīne Pilsuma.

The post Klasvadība, kas strādā: no noteikumiem līdz sadarbībai appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Seminārs palīdzēs dalībniekiem labāk izprast savu domu musturus, kas satraucošās situācijās, liek automātiski reaģēt un justies, apgūt praktiskas metodes domu un emociju vadīšanai un pilnveidot komunikācijas prasmes ikdienas darbā.

Semināra laikā dalībnieki iepazīs kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) pieeju, kas palīdz atpazīt domāšanas kļūdas un apzināti vadīt emocijas, kā arī apgūs Maršala Rozenberga nevardarbīgās komunikācijas principus. Praktiskie vingrinājumi, diskusijas un reālu situāciju analīze ļaus jaunās prasmes izmēģināt drošā vidē un uzreiz saskatīt to pielietojumu profesionālajā ikdienā.

Semināra laikā dalībnieki pieredzēs šādas aktivitātes:

• biežāk sastopamo domāšanas kļūdu un automātisko domu atpazīšana,
• emociju izpratne un to saistība ar cilvēka vajadzībām,
• praktiskas emociju vadīšanas metodes,
• iepazīšanās ar nevardarbīgās komunikācijas principiem,
• komunikācijas prasmju trenēšana reālām profesionālām situācijām,
• individuālie, pāru un grupu uzdevumi,
• diskusijas, refleksija un pieredzes apmaiņa.

Semināra noslēgumā dalībnieki:

• labāk izpratīs emociju un domu savstarpējo saistību,
• atpazīs biežāk sastopamās domāšanas kļūdas un pratīs tās pārskatīt,
• iegūs praktiskus paņēmienus emociju vadīšanai ikdienas darbā,
• pilnveidos prasmes risināt sarežģītas komunikācijas situācijas ar bērniem, vecākiem un kolēģiem,
• apgūs Maršala Rozenberga nevardarbīgās komunikācijas soļus un to praktisku pielietošanu,
• stiprinās pašvadības prasmes un spēju veidot cieņpilnu, uz sadarbību vērstu komunikāciju,
• iegūs praktiskus instrumentus, kurus uzreiz varēs izmantot savā profesionālajā darbā.

Semināru vadīs supervizore un pedagogu profesionālās pilnveides speciāliste Annija Sprīvule.

The post Sajust, saprast, sazināties – emociju vadība saziņā appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Seminārā īpaša uzmanība tiek pievērsta SOLO taksonomijai kā efektīvam instrumentam dažādu izziņas līmeņu uzdevumu veidošanā, kā arī vērtēšanas kritēriju izstrādei, kas nodrošina caurspīdīgu un objektīvu skolēnu snieguma izvērtēšanu.

Dalībnieki strādās ar praktiskiem piemēriem, analizēs reālus pārbaudes darbus un veidos savus uzdevumu un vērtēšanas kritēriju paraugus, ko pēc tam varēs izmantot mācību darbā. NB! Lūgums uz semināru sagatavot vienu pārbaudes darbu (ja ir, tad pašu veidotu), ko esat izmantojuši iepriekšējā mācību gadā. Vēlams, lai tas Jums ir pieejams elektroniski, semināra laikā to būs nepieciešams izmantot.

Semināra noslēgumā dalībnieki:

• izpratīs kvalitatīva pārbaudes darba veidošanas pamatprincipus,
• spēs sasaistīt sasniedzamos rezultātus ar uzdevumu saturu,
• pratīs veidot uzdevumus dažādos SOLO taksonomijas izziņas līmeņos,
• pilnveidos prasmes izstrādāt skaidrus un objektīvus vērtēšanas kritērijus,
• analizēs un uzlabos sava mācību priekšmeta pārbaudes darba paraugu,
• iegūs praktiski pielietojamas ieteikumus vērtēšanai.

Semināru vadīs skolotāja un “IT Izglītības fonda” vadītāja Anda Priedīte.

The post Kvalitatīvs pārbaudes darbs: no sasniedzamā rezultāta līdz vērtēšanai appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Liela uzmanība tiks veltīta praktiskām metodēm bērnu iesaistei ikdienas aktivitātēs – sākot no motivācijas un komunikācijas līdz darbam ar bērniem, kuri iesaistās nelabprāt, kā arī rutīnu organizēšanai un grupas dinamikas vadīšanai.

Tāpat tiks analizēti paņēmieni, kas palīdz veidot emocionāli drošu vidi, attīstīt bērnu sadarbības un komunikācijas prasmes, risināt konfliktsituācijas un veicināt pozitīvu uzvedību. Tiks apskatīti reāli pirmsskolas situāciju piemēri, analizēti izaicinājumi un piedāvāti konkrēti risinājumi, kurus pedagogi var uzreiz izmantot savā darbā.

Semināra noslēgumā dalībnieki:

• izpratīs, kā dažādas individuālās vajadzības ietekmē bērna mācīšanos un attīstību;
• pratīs izvēlēties un pielietot diferenciācijas un individualizācijas metodes praksē;
• spēs pielāgot mācību vidi, materiālus un uzdevumus dažādu bērnu vajadzībām;
• iegūs praktiskus instrumentus bērnu iesaistes, uzvedības un mācīšanās atbalstam;
• stiprinās prasmes sadarboties ar vecākiem un atbalsta speciālistiem.

Semināru vadīs pirmsskolas un topošā speciālā pedagoģe Aļona Traščejeva.

The post Iekļaujoša pirmsskola praksē appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

1. daļa – Rudenāji

Rudenāji ir rudens saulgrieži, ražas novākšanas svētki jeb Miķeļi. Šajā seminārā uzzināsi, kā jēgpilni īstenot pirmsskolā rudens cikla tradīcijas, lai neaprobežotos tikai ar dārzeņu un citu lietu tirgošanu Miķeļdienas tirdziņā.

Ko iegūsi seminārā

Seminārā dalībnieki iegūs padziļinātu izpratni par folkloras un gadskārtu tradīciju nozīmi pirmsskolas izglītībā, apgūs metodes, kā šīs tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi. Tiks izzinātas ziemas cikla tradīcijas, to simboliskā nozīme un pedagoģiskais potenciāls, kā arī iegūtas idejas grupas vides veidošanai, kas atspoguļo gadalaiku norises un veicina bērnu līdzdalību. Dalībnieki mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus valodas, ritma, kustību un sociālo prasmju attīstībai, kā arī redzēs, kā folklora var kalpot par pamatu dabaszinātņu un sociālās jomas satura apguvei. Seminārā tiks apskatītas vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un sadarbības iespējas ar ģimenēm, lai veidotu saturiski bagātu, kultūras kontekstā nozīmīgu un bērnu attīstību
veicinošu svētku pieredzi.

Seminārā kopā meklēsim, kā folkloru un gadskārtu tradīcijas sasaistīt ar pirmsskolas izglītības programmas mērķiem un caurviju prasmēm.
Dalībnieki:

• apgūs konkrētas metodes, kā rudens gadskārtu tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi,

• izzinās rudens cikla tradīcijas un to pedagoģisko nozīmi pirmsskolas darbā;

• iegūs idejas grupas vides veidošanai, kas atspoguļo gadalaika norises un rosina bērna līdzdalību;

• mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus, lai attīstītu valodas, ritma, kustību un sociālās prasmes;

• redzēs, kā folklora var palīdzēt apgūt dabaszinātņu un sociālās jomas saturu — runājot par darba ritmu, palīdzēšanu, līdzdalību, pārmaiņām dabā un cilvēku savstarpējo saikni;

• iepazīs vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un idejas sadarbībai ar ģimenēm.

Seminārā lektores vadībā iepazīsim dziesmas, rotaļas un rituālus, izmēģināsim idejas tematiskajām nedēļām un kopā meklēsim, kā radīt bērniem jēgpilnu un bērnu attīstību veicinošu ziemas cikla pieredzi.

Lektore:
Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore. Ilggadīgi pēta bērnu kultūras kompetences un kultūrizpratnes veidošanos, aktīvi darbojas folkloras kustībā kopš 1988. gada. Lektore spēj akadēmiskas zināšanas pārvērst praktiski pielietojamās idejās, kas iedvesmo pedagogus un bagātina viņu ikdienas darbu ar bērniem.

The post Gadskārtu tradīcijas bērnu kultūras izpratnes veicināšanai pirmsskolā – RUDENĀJI appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Seminārā analizēsim jaukta vecuma grupas ieguvumus un izaicinājumus, uzsverot individuālo pieeju bērnam, sociālās mijiedarbības nozīmi un diferencēta mācību procesa organizēšanu. Aplūkosim askolotāja lomu drošas, strukturētas un vienlaikus elastīgas mācību vides veidošanā, kur bērns var attīstīties caur pieredzi, rotaļu un sadarbību. Kā arī piedāvāsim konkrētus praktiskus piemērus (piemēram, burtu apguve caur kustību un sajūtām, tematiskie uzdevumi, pasaku dramatizācija, ekskursiju organizēšana), kas palīdz pedagogiem pielāgot mācību procesu dažādiem bērnu attīstības līmeņiem vienlaikus.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta:

• bērnu attīstības īpatnībām dažādos vecumposmos;
• mācību vides nozīmei un tās organizēšanai;
• dienas ritma un tradīciju lomai drošības sajūtas veidošanā;
• lasītprasmes attīstībai kā individuālam, motivācijā balstītam procesam;
• dažādiem darba organizācijas veidiem (frontālais darbs, grupu darbs, darbs pāros, patstāvīgais darbs);
• rotaļnodarbību, pasaku un teātra izmantošanai mācību procesā;
• uzdevumu diferencēšanai atbilstoši bērnu spējām.

Semināra rezultātā pedagogi iegūs:

• konkrētas metodes darbam jaukta vecuma grupā;
• izpratni par to, kā organizēt diferencētu mācību procesu vienlaikus dažādiem vecumiem un attīstības līmeņiem;
• idejas mācību vides iekārtošanai un materiālu izvēlei;
• praktiskus paņēmienus lasītprasmes un runas attīstības veicināšanai;
• piemērus rotaļnodarbību, pasaku un teātra integrēšanai mācību procesā;
• stratēģijas bērnu motivācijas un iesaistes veicināšanai;
• izpratni par strukturēta dienas ritma nozīmi drošības sajūtas veidošanā;
• ieteikumus sadarbībai ar vecākiem;
• jaunas idejas radošam un elastīgam darbam, pielāgojoties bērnu interesēm un vajadzībām.

Seminārs iedvesmo pedagogus veidot vidi, kur katrs bērns – neatkarīgi no vecuma un attīstības līmeņa – var justies droši, būt aktīvs un piedzīvot mācīšanās prieku.

The post Jaukta vecuma grupa pirmsskolā appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

6. daļa – JĀŅI

Jāņi jeb vasaras saulgrieži tiek svinēti gada īsākajā naktī, kad saule sasniedz visaugstāko punktu debesīs. Tie iezīmē dabas pilnbriedu, auglības un gaismas uzvaru pār tumsu. Senajos ticējumos šis laiks saistīts ar dabas spēku kulmināciju – zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks, bet ugunskuri un īpaši rituāli palīdz nodrošināt svētību, auglību un aizsardzību.

Ko iegūsi seminārā

Seminārā dalībnieki iegūs padziļinātu izpratni par folkloras un gadskārtu tradīciju nozīmi pirmsskolas izglītībā, apgūs metodes, kā šīs tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi. Tiks izzinātas ziemas cikla tradīcijas, to simboliskā nozīme un pedagoģiskais potenciāls, kā arī iegūtas idejas grupas vides veidošanai, kas atspoguļo gadalaiku norises un veicina bērnu līdzdalību. Dalībnieki mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus valodas, ritma, kustību un sociālo prasmju attīstībai, kā arī redzēs, kā folklora var kalpot par pamatu dabaszinātņu un sociālās jomas satura apguvei. Seminārā tiks apskatītas vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un sadarbības iespējas ar ģimenēm, lai veidotu saturiski bagātu, kultūras kontekstā nozīmīgu un bērnu attīstību
veicinošu svētku pieredzi.

Seminārā kopā meklēsim, kā folkloru un gadskārtu tradīcijas sasaistīt ar pirmsskolas izglītības programmas mērķiem un caurviju prasmēm.
Dalībnieki:

• apgūs konkrētas metodes, kā vasaras gadskārtu tradīcijas jēgpilni integrēt mācību procesā, sasaistot tās ar caurviju prasmēm un bērnu ikdienas pieredzi,

• izzinās vasaras cikla tradīcijas un to pedagoģisko nozīmi pirmsskolas darbā;

• iegūs idejas grupas vides veidošanai, kas atspoguļo gadalaika norises un rosina bērna līdzdalību;

• mācīsies izmantot dziesmas, rotaļas, maņu pieredzi un dabas materiālus, lai attīstītu valodas, ritma, kustību un sociālās prasmes;

• redzēs, kā folklora var palīdzēt apgūt dabaszinātņu un sociālās jomas saturu — runājot par darba ritmu, palīdzēšanu, līdzdalību, pārmaiņām dabā un cilvēku savstarpējo saikni;

• iepazīs vērtēšanas pieejas bērnu kultūrizpratnes attīstībai un idejas sadarbībai ar ģimenēm.

Seminārā lektores vadībā iepazīsim dziesmas, rotaļas un rituālus, izmēģināsim idejas tematiskajām nedēļām un kopā meklēsim, kā radīt bērniem jēgpilnu un bērnu attīstību veicinošu ziemas cikla pieredzi.

Lektore:
Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore. Ilggadīgi pēta bērnu kultūras kompetences un kultūrizpratnes veidošanos, aktīvi darbojas folkloras kustībā kopš 1988. gada. Lektore spēj akadēmiskas zināšanas pārvērst praktiski pielietojamās idejās, kas iedvesmo pedagogus un bagātina viņu ikdienas darbu ar bērniem.

The post Gadskārtu tradīcijas bērnu kultūras izpratnes veicināšanai pirmsskolā – JĀŅI appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.

Semināra teorētiskais pamats balstās vairākās starptautiski atzītās pieejās un pētījumos. Tiks aplūkota izpildfunkciju teorija, uzsverot pašregulācijas un izpildfunkciju nozīmi bērnu ar UDHS uzvedībā un mācību procesā. Tāpat tiks analizēta neiropsiholoģiskā pieeja mācīšanās grūtībām un to ietekme uz uzmanību, darba atmiņu, motivāciju un emocionālo regulāciju.

Seminārā tiks integrēti arī pozitīvās uzvedības atbalsta (Positive Behavior Support) principi, kas balstās uz uzvedības psiholoģijas pieeju un praktiskām stratēģijām uzvedības vadībai izglītības vidē. Papildus tiks aplūkoti sensorās integrācijas teorijas aspekti, kas palīdz izprast, kā sensorā jutība vai pārstimulācija var ietekmēt bērna uzvedību un spēju koncentrēties.

Dalībnieki analizēs tipiskas ikdienas situācijas pirmsskolā, mācīsies identificēt saikni starp bērna uzvedību, neirobioloģiskajiem procesiem un neapmierinātajām vajadzībām. Tiks demonstrēti praktiski risinājumi mācību vides strukturēšanai, sensoro vajadzību atbalstam, uzdevumu organizēšanai un bērna pašregulācijas prasmju veicināšanai.

Semināru vadīs sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Dana Skara.

Pedagogu ieguvumi. Semināra rezultātā pedagogi:

• iegūs zinātnē balstītu izpratni par UDHS neirobioloģiju un izpildfunkciju nozīmi bērna uzvedībā un mācīšanās procesā;

• spēs labāk atpazīt UDHS raksturīgās izpausmes izglītības vidē un diferencēt tās no disciplināriem vai motivācijas jautājumiem;

• attīstīs prasmi analizēt bērna uzvedību, saskatot tās iespējamos cēloņus – kognitīvās, emocionālās vai sensorās vajadzības;

• apgūs praktiskas uzvedības vadības un mācību procesa strukturēšanas metodes darbam ar bērniem ar UDHS;

• iegūs ieteikumus mācību vides un sensorās vides pielāgošanai, lai veicinātu bērnu iesaisti un pašregulāciju;

• stiprinās savu profesionālo kompetenci iekļaujošas izglītības īstenošanā.

The post UDHS pirmsskolā: no izpratnes līdz veiksmīgai iekļaušanai appeared first on Mācību telpa IDEJU LAUKS.